Muzeju naktī tiks atklāta RIXC Mediju telpas izstāžu programma

metasphere

 

Šo sestdien 18. maijā plkst. 19.00 ar latviešu jaunās mediju mākslinieces Irīnas Špičakas audiovizuālo instalāciju “Metasphere” Muzeju nakts 2013 ietvaros RIXC Mediju telpā tiks atklāta izstāžu programmas jaunā sezona. Izstāde Muzeju nakts apmeklētājiem būs atvērta līdz plkst. 00.00. Pēc tam tā būs apskatāma līdz 13. jūnijam.

RIXC Mediju telpa atrodas 11. Novembra krastmalā 35 (ieeja no Minsterejas ielas).
Izstādes darba laiks: pirmdien: slēgts; otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien: 14.00-19.00; sestdien, svētdien: 12.00-18.00.
Ieeja bez maksas.

Koncepcija, vizuālais dizains, projection mapping – Irīna Špičaka
Kods, tehniskā uzbūve – Krišjānis Rijnieks
Skaņa – Platons Buravickis

“Metasphere” ir elektroniska audiovizuāla instalācija, kuras ietvaros tradicionālā taisnstūra video ekrāna vietā tiek izmantota 2 x 2 m skulptūra ar tai pielāgotām projekcijām. Skulptūra ir puslodes forma, kas sastāv no trijstūriem – instalācijas cikla laikā tiek iztirzāti formu veidojošie pirmelementi (punkti, līnijas, trijstūri u.c.), kas metaforiski tiek pielīdzināti autoru iekšējās pasaules uzbūvei. Šis darbs attēlo fragmentu no cilvēciskās ikdienas uztveres pieredzes, kas sevī iekļauj apkārtējās vides pētīšanas procesu un kā šis process mijiedarbojas ar subjektīvo refleksijas mehānismu.

Projekcijās izmantotās ģeometriskās pamatformas, veido lielāku objektu. Līdzīgi grieķu priedēklis μετα- (meta-) tiek lietots runājot par datiem, kas ir kādu citu datu daļa – aplis, līnija un trijstūris ir dati, kas ir sfēras daļa.
Skaņa “Metasphere” instalācijā ir neatņemama sastāvdaļa, tā tiek sinhronizēta ar kustīgu attēlu. Tā tiek veidota ar kreatīvās programmēšanas rīkiem un citām elektroniskās mūzikas veidošānas metodēm, iedvesmojoties no akadēmiskās mūzikas komponēšanas pamatprincipiem.

“Metasphere” ir Irīnas Špičakas maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļā, kas tapis sadarbībā ar Krišjāni Rijnieku (tehniski vizuālais risinājums) un Platonu Buravicki (skaņa).
Irīna Špičaka ir audiovizuālo mediju māksliniece, kuru interesē tradicionālā taisnstūrveida ekrāna dekonstrukcija, viņa izmanto projection mapping metodes kā savu izteiksmes līdzekli. Viņa izmanto matemātisku loģiku un ģeometriju kā vizuālo un skaņas valodu. Irīna nodarbojas ar pētniecību un pasākumu organizēšanu elektroniskās audiovizuālās performances jomā Pixelache Helsinki festivāla platformā, kā arī strādā kā grafiskais dizainers. Viņa ir arī uzrakstījusi vairākus rakstus par elektronisko audiovizuālo kultūru, kas ir publicēti Veto Magazine.

Irīnai ir Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura grāds vizuālajā komunikācijā. Viņa ir studējusi eksperimentālo video un mixed media Brēras Mākslas akadēmijā Milānā, Itālijā
Krišjānis Rijnieks ir jauno mediju mākslinieks, kuru interesē dažādas digitālo un interaktīvo mediju veidošanas tehnikas. Pēdējos gadus viņš sadarbojas ar Irīnu Špičaku radošā ziņā un ir bijis iesaistīts dažādos projektos, kas saistīti ar grafisko dizainu, animāciju un programmēšanu Flash ActionScript, openFrameworks, Cinder un citās programmēšanas valodās / vidēs.

Krišjānim ir bakalaura grāds gleznošanā un šobrīd viņš studē jauno mediju maģistra programmā Helsinku Media Lab. Viņš ir arī autors grāmatai iesācējiem par kreatīvās programmēšanas platformu Cinder – “Cinder – Begin Creative Coding”, kura ir publicēta ar izdevniecības Packt Publishing starpniecību.

Platons Buravickis ir akadēmiskās skaņas mākslinieks, kurš “Metasphere” projektā tika iesaistīts, lai veiktu eksperimentu – pārnestu savas zināšanas par tradicionālo mūzikas kompozīciju digitālās skaņas veidošanā, izmantojot kreatīvo programmēšanu un digitālās skaņas veidošanas rīkus.

Viņš ir mācījies klavierspēli pie Viļņa Šmīdberga un Pētera Vaska. Pēteris Vasks ir labi pazīstams Latviešu komponists un ir bijis galvenais Platona iedvesmas avots. Šobrīd Platons strādā pie sava bakalaura darba Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņš ir arī trīs reizes ieguvis Latvijas Mūzikas Skolu Komponistu balvu.

Ar RIXC Mediju telpas izstāžu programmu jaunajā 2013. gada sezonā paredzēts stiprināt jauno mediju mākslas scēnu Latvijā, aktualizēt to, izstādot jauno mediju mākslas – īpaši jauno autoru – darbus, padarot tos tādējādi pieejamus visplašākajai publikai – izstāžu apmeklētājiem.

RIXC Mediju telpas izstāžu programmu un izstādi “Metasphere” atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

NOASS atver terasi ar labāko skatu pilsētā!

NOASS atver terasi ar labāko skatu pilsētā!! Pavārs Mārtiņš apmeklētājiem piedāvā nobaudīt ne vien gardus zivju ēdienus un grilējumus, bet arī veģetāros ēdienus un citus našķus. Atvērts arī bārs.

Strādājam katru dienu no 16.00 līdz pēdējam gardēdim. Terases oficiālā atklāšana 12.maijā!

Paredzētas arī dažādas aktivitātes visas vasaras garumā. Esam velo, suņu, laivu, bērnu draudzīgi.

Informācija par pasākumiem terasē pieejama:

www.noass.lv

https://www.facebook.com/pages/NOASS/

https://twitter.com/Noass_LV

Ingas Gailes kursa darbs – izrāde „Mūsu Silvija debesīs” 31.maijā 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī

Musu Silvija debesis_2013
2013.gada 31.maijā Ģertrūdes ielas teātrī „Ienāc teritorijā!” pasākumu ciklā Ingas Gailes kursa darbs – izrāde „Mūsu Silvija debesīs”. „Mūsu Silvija debesīs” ir pirmā izrāde, kuras veidošanā Inga Gaile piedalās ne vien kā autore, bet arī režisore. Jaunā izrāde top sadarbībā ar teātra mākslas maģistrantūras studentiem Martu E.Martinsoni, Sandiju Kalniņu, Pēteri Nebaru un Valmieras Drāmas teātra aktieri Mārtiņu Liepu, scenogrāfi Ievu Kauliņu un skaņu režisoru Oliveru Tarvidu. Ar savām balsīm izrādē klātesošas būs arī aktrise Ināra Slucka un dziedātāja Baiba Berķe.
Ideja izrādei Ingai Gailei radās, domājot par amerikāņu dzejnieces Silvijas Plātas dzīvi un nāvi. “Silvija Plāta 1963. gadā, mēnesi pēc tam, kad viņas vīrs, arī dzejnieks, Teds Hjūzs aiziet pie citas sievietes, ieliek galvu cepeškrāsnī un, saelpojoties gāzi, mirst. Mājās ir arī viņas bērni, kuri guļ aiz cieši nopakotām durvīm. Viņa nomirst, nepiedzīvojusi 1968. gada studentu nemierus, viņa nomirst neredzējusi Bergmana, Godāra un Antonioni labākās filmas, viņa nomirst nepiedzīvojusi Džūditas Batleres „Dzimtes nemiera” izdošanu, viņai nav iespējas izlasīt Margaretas Atvudas „Handmaid’s tale”. Viņa nepiedzīvo arī to mirkli, kad sievietes visā pasaulē atzīst, ka spēj identificēties ar Plātas varoni no viņas romāna „Stikla kupols”, un nesagaida to gandarījumu, ko sniedz lasītāju pateicība par atklātību un drosmi. Viņa nepiedzīvo laiku, kad sievietes sāk atklāti runāt par savu seksualitāti un, laiku, kad doties pie psihoterapeita nav lielāks kauns, kā iet pie friziera,” savās pārdomās izrādes tapšanas laikā dalās izrādes autore un režisore Inga Gaile.
Izrādē „Mūsu Silvija debesīs” Silvija un Teds satiekas šķīstītavā un, mazliet pastīvējušies, dodas uz zemi – uz dzīves mirkli, kurā ir bijuši laimīgi. Eņģelis, kurš viņiem šo iespēju sagādā, jau ir iemīlējies kādā zemes meitenē, kura veic pētījumu par Silvijas Plātas nāvi, un tāpēc, protams, visu saputro.
Inga Gaile ir studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā (1994-98), beigusi LKA Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012) un tagad turpina studijas LKA Teātra mākslas maģistrantūras programmā. Izrāde „Mūsu Silvija debesīs” ir Ingas Gailes studiju darbs, kursa darba vadītāja ir režisore Māra Ķimele.
Plašāk Inga Gaile ir pazīstama kā dzejniece – viņas pirmais dzejoļu krājums “Laiks bija iemīlējies” tika publicēts jau 1999. gadā, izdevniecība “Pētergailis”, un tika apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Arī nākamās dzejas grāmatas “Raudāt nedrīkst smieties” (Nordik, 2004), “Kūku Marija” (Orbita, 2007) un “Migla” (Mansards, 2012) saņēmušas gan profesionāļu, gan lasītāju atzinību. Pērn decembrī Inga Gaile debitēja arī kā prozaiķe, ar savu pirmo stāstu „Piena ceļi” ieguva festivāla „Prozas lasījumi 2012” galveno balvu.
Teātrī Inga Gaile ienāca pirms nepilniem 10 gadiem, ar režisoru Andreju Jarovoju veidojot izrādi “LV” Jaunajā Rīgas teātrī (2005). Tam sekoja nākamais dramaturģes un režisora kopdarbs – izrāde “Neuzticīgie” Latvijas Nacionālajā teātrī (2009). Trīs jaunākie Ingas Gailes kā dramaturģes darbi ir tapuši un ir aizvien skatāmi Ģertrūdes ielas teātrī – “Āda” (2011, režisors Andrejs Jarovojs) ir Ingas Gailes poētiskas oriģināllugas ar tādu pašu nosaukumu iestudējums, izrāde “Četras naktis” (2012, režisors Andrejs Jarovojs) ir tapusi pēc F.Dostojevska stāsta „Baltās naktis” (1848) motīviem un „Rezervisti” (2013, horeogrāfe Elīna Lutce) ir Ingas Gailes pirmā pieredze, veidojot dramaturģiju izrādei bez teksta.
 
I.Gaile „Mūsu Silvija debesīs”
Režija un teksts: Inga Gaile
Spēlē: Marta E. Martinsone, Sandija Kalniņa, Mārtiņš Liepa, Pēteris Nebars, Inga Gaile
Aizkadrā: Ināra Slucka, Baiba. Berķe
Scenogrāfija: Ieva Kauliņa
Skaņa: Olivers Tarvids
Izrāde ir Ingas Gailes kursa darbs-izrāde LKA Teātra mākslas maģistrantūrā. Kursa darba vadītāja Māra Ķimele.
 
2013.gada 31.maijā 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī
 
Biļetes iepriekšpārdošanā http://www.bezrindas.lv un galerijā ISTABA, rezervācijas git@git.lv.
Biļešu cenas Ls3, Ls2 (skolēniem, skolotājiem, studentiem, pensionāriem).
Teātra telpas ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos
Teātra adrese Ģertrūdes iela 101a, iekšpagalama māja
Papildus informācija http://www.git.lv, git@git.lv
 
Kritiķus, mediju pārstāvjus un partnerus aicinām pieteikties ielūgumiem iepriekš, rakstot git@git.lv vai zvanot +371 29289698.

Maijā Ģertrūdes ielas teātrī jau iepazītas un jaunas izrādes, kā arī somu un latviešu grupu koncerti un topošo mākslinieku izstāde

1.maijā 19.00 dejas izrāde „Rezervisti”. Stāsts par tiem, kas ir ceļā uz izlaušanos. Izrādes veidotāji uzdod sev un skatītājam jautājumu – vai būšana rezervistos ir neizlēmība vai apzināta izvēle palikt otrajā plānā? Horeogrāfija: Elīna Lutce, dramaturģija: Inga Gaile, dejo: Katrīna Albuže, Eva Vancāne, Kristaps Ceļmalnieks un Sergejs Taraseņa, māksliniece: Ieva Kauliņa. Par izrādi: http://git.lv/?page_id=3667 , fotoieskats: http://git.lv/?page_id=3742  
 
2.maijā 20.00 somu grupas „Cleaning Women” koncerts. Grupas radītie apdullinoši transa ritmi mijas ar tumši industriālu roku, dūmakainas tehnobalādes ar eksperimentālo skaņu mākslu un lipīgi dzirkstošs pagrīdes disko ar bardiskām somugru tautas meldijām. Kā raksta atzīts mūzikas žurnāls WIRE: „Dzīvajā viņi ir absolūts spridzeklis! .. pārsteidzoši oriģināls industriāla art house skanējums”. Par koncertu: http://git.lv/?page_id=200&calendar_day=2013-05-02  

9.maijā 19.00 izrāde „Āda”. Poētiska lielpilsētas balāde par Ādamu un Ievu mūsdienu Rīgā. „Āda” ir Ingas Gailes oriģināllugas iestudējums Andreja Jarovoja režijā, kurā varoņu mīlestības meklējumus pilsētas, naudas un slavas kārdinājumu džungļos izspēlē aktieri Anta Aizupe un Ivars Krasts. Teksts: Inga Gaile, režija: Andrejs Jarovojs, spēlē: Anta Aizupe un Ivars Krasts, mūzika: Jānis Burmeisters, tērpi: Ieva Veita. Par izrādi: http://git.lv/?page_id=1900, foto un videoieskats: http://git.lv/?page_id=2343, atsauksmes: http://git.lv/?page_id=2349
 
16.maijā 19.00 izrāde „Pietiekami labs”. Apšaubot viennozīmīga vēstījuma, kam jānokļūst pie skatītāja, iespējamību, izrādes veidotāji izgaismo paradoksus izrādes, izpildītāju un publikas attiecībās. Ideja un režija: Andrejs Jarovojs, horeogrāfija: Kristīne Vismane, spēlē: Katrīna Albuže un Kristīne Vismane. Par izrādi: http://git.lv/?page_id=3157 , fotoieskats: http://git.lv/?page_id=3654 , atsauksmes: http://git.lv/?page_id=3682  
 
22. un 23.maijā 19.00 izrāde „Četras naktis”. Izrādes pamatā ir Fjodora Dostojevska stāsts “Baltās naktis”, kurā aprakstītie notikumi, saglabājot sižeta līniju, no 19. gadsimta Pēterburgas ir pārcelti uz 21. gadsimta Rīgu. Teksts: Inga Gaile, režija: Andrejs Jarovojs, spēlē: Anta Aizupe, Iveta Pole un Edgars Samītis, tērpi: Ieva Veita. Par izrādi: http://git.lv/?page_id=3144, fotoieskats: http://git.lv/?page_id=3372, atsauksmes: http://git.lv/?page_id=3593
 
24.maijā Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas diplomandu darbu glezniecībā, kompozīcijā, zīmēšanā un veidošanā izstādes atklāšana

30.maijā 20.00 uz grupas „Parára” jaunā albuma prezentācijas koncertu aicina „I Love You Rec”. Par grupu: http://www.parara.lv/ 

31.maijā 19.00 IENĀC TERITORIJĀ! Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistrantūras studentes Ingas Gailes kursa darbs – izrāde „Mūsu Silvija debesīs”. Izrāde top tās veidotājiem domājot par amerikāņu dzejnieces Silvijas Plātas dramatisko likteni. Kursa darba vadītāja Māra Ķimele. Režija un teksts: Inga Gaile, spēlē Marta E. Martinsone, Sandija Kalniņa, Mārtiņš Liepa, Pēteris Nebars, scenogrāfija: Ieva Kauliņa, mūzikas konsultants: Olivers Tarvids. Par topošo darbu: http://git.lv/?page_id=1893
 
Biļetes uz ĢIT izrādēm un koncertu „Cleaning Women”: http://www.bezrindas.lv un galerijā ISTABA, individuālas un grupu rezervācijas: git@git.lv.
Ieeja uz grupas „
Parára” diska prezentācijas koncertu: uz vietas pirms koncerta iegādājoties grupas jauno disku.
 
ĢIT adrese: Ģertrūdes iela 101a [iekšpagalma māja]
Papildus informācija par teātri un teātra programmu: http://www.git.lv.
 
Kritiķus, mediju pārstāvjus un partnerus aicinām pieteikties ielūgumiem iepriekš, rakstot git@git.lv vai zvanot +371 2928998.

Sandija Semjonova ceļojumu vakars Kalnciema kvartālā

sandijs un banani2

“250 tūkstoši nomiruši bada nāvē”, tā šonedēļ ANO paziņoja par Somāliju. Kādam tas bija kārtējais ziņu virsraksts, citam vienkārši statistika. Pasaules šodien ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus. “Lai ieraudzītu savu māju, no tās ir jāiziet ārā”.

sandijs un karaspeks
Par darba braucienos un ceļojumos uz Somāliju, Irāku, Afganistānu, Libānu, Etiopiju, Kotdivuāru, Kosovu un daudz kur citur pieredzēto, par to kas paliek ārpus TV kadra Kalnciema kvartālā, 9. maijā pulksten 19.00 stāstīs žurnālists Sandijs Semjonovs.

Ceļojumu vakarā būs apskatāma arī tematiska fotoizstāde “Afganistānas piezīmes” (fotogrāfs Egīls Helmanis).

Pasākuma ieejas maksa 3 LVL.